Vēsture

1947 1947

Nodibina kolhozu „Tērvete”.

1955 - 1990 1955 - 1990

„Tērvete” kļūst par vienu no vadošajiem paraugkolhoziem Latvijā.

Sabiedrību vada Latvijas PSR Nopelniem bagātais Lauksaimniecības darbinieks Viesturs Gredzens.

Pagājušā gadsimta 70. un 80. gados kolhozā „Tērvete” uzceļ vairākus lauksaimnieciskās lielražošanas objektus – liellopu fermu kompleksus un zirgaudzētavu.

1986

jauna ēdnīca, medpunkts, frizētava un sadzīves pakalpojumu punkts

1988

jauns nosaukums – kolhozs – agrofirma „Tērvete”

1971 1971

Darbību uzsāk alus darītava ''Tērvete''

Šī bija pirmā kolhozu alus darītava, kas Latvijā pieteicās konkurēt ar valsts atbalstītajām rūpnīcām pudeļu alus ražošanā. Alus darītava, kā kolhoza “Tērvete” palīgražošanas nozare, uzsāka savu darbību ar stingriem nosacījumiem: drīkst pārstrādāt tikai kolhozā audzētus miežus, bet darbaspēks nedrīkst būt no tobrīd kolhozā strādājošajiem ļaudīm.

1990 - 2011

Uzņēmuma vadītājs ir Modris Goba

1992 - 1993 1992 - 1993

Agrofirma „Tērvete” pārtop par paju sabiedrību –agrofirma „Tērvete”.

Paju sabiedrības kapitāla daļu īpašnieki (dalībnieki) pieņem lēmumu turpmākajā privatizācijas procesā uzņēmumu nesadalīt, bet attīstīt to kā daudznozaru lauksaimnieciskās lielražošanas firmu.

1995 - 1998 1995 - 1998

Izveido pārtikas mazumtirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas nozari ar vairākiem ražošanas un tirdzniecības objektiem Dobelē.

1998

Izveido akciju sabiedrību ”Agrofirma Tērvete”

2003 - 2006 2003 - 2006

Tiek īstenoti trīs alusdarītavas modernizācijas projekti, divkāršojot ražotnes jaudu

2012 – 2013 2012 – 2013

Ekspluatācijā nodod jaunu modernu piena lopkopības kompleksu.

• Lielfermas ietilpība – līdz 3000 slaucamām govīm.

• Darbu uzsāk biogāzes ražotne

2022 2022

Tiek pilnībā nomainīta lauksaimniecības tehnika, iegādāti jauni traktori, kombaini, zāles smalcinātāji, pašgājēju barības maisītāji un teleskopiskie iekrāvēji, kopā 25 tehnikas vienības.

2023 2023
  • Saules parka izveide – uzstādīti saules paneļi ar kopējo jaudu 3MW. Saražotā elektroenerģija tiek izmantota uzņēmuma pašpatēriņa nodrošināšanai, kā arī daļa tiek realizēta tīklā.
  • Ekspluatācijā tiek nodota Latvijā līdz šim pirmā sašķidrinātā biometāna (bioLNG) rūpnīca ar uzstādīto sašķidrināšanas kapacitāti – 10 t bioLNG dienā.